Eksperts atbild

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas un svarīgākie aspekti, kas piegādātājiem būtu jāievēro iepirkumu procesos, īpaši attiecībā uz darbinieku personas datu nodošanu (piemēram, vai katrā gadījumā ir nepieciešama atsevišķa darbinieka piekrišana, vai to var paredzēt darba līgumā u. tml.)?

Pasūtītājs izsludinājis iepirkuma procedūru ar paredzamo līgumcenu 30 000 EUR. Iesniegti trīs piedāvājumi: 29 000 EUR, 30 000 EUR un 41 000 EUR. Vērtēšanas gaitā divi pretendenti (29 000 EUR un 30 000 EUR) noraidīti kā neatbilstoši. Atlikušais atbilstošais pretendents piedāvājis 41 000 EUR jeb aptuveni 137% no paredzamās līgumcenas — nepārsniedzot PIL 41. panta vienpadsmitajā daļā noteikto 150% robežu. Pasūtītājs pieprasījis cenas skaidrojumu, taču no tā izriet, ka pretendenta izmaksas pārsniedz tirgus cenas, ko apliecina arī abu noraidīto pretendentu zemākie piedāvājumi. Vai šajā situācijā pasūtītājam būtu objektīvs pamatojums iepirkuma procedūras pārtraukšanai? Vai pasūtītājam ir alternatīvās rīcības iespējas šādā situācijā, izņemot procedūras izbeigšanu?

Iepirkumā būvniekam ir tiesības iepazīties ar būvprojektu, kurā norādīti zemes īpašnieku dati (kadastra numurs, vārds, uzvārds, adrese). Vai šajā gadījumā ir nepieciešams pieprasīt apliecinājumu par personas datu neizpaušanu, vai tomēr šie dati jāaizklāj?

Ir situācijas, ka piedāvājuma vērtēšanas laikā, IK uzdod jautājumus pretendentam, kuri sniedz pasūtītājam savus skaidrojumus vairākkārt (2 vai 3 reizes). Pasūtītāja argumentācija - lai pilnībā pārliecinātos par cenu veidošanos un ievērot vienlīdzības principu. Cik tālu ir jāuzdod šie jautājumi/jāprasa skaidrojumi no pretendenta (lasīt: pasūtītājam jāpārliecinās), un pretendentam neatbildot pilnīgi un skaidri uz jautājumiem, lai IUB neatzītu, ka jautājumu uzdošana ir kāda pretendenta mudināšana sniegt "vajadzīgo" atbildi?

Vai personas datu ievadīšana populāri pieejamajos mākslīgā intelekta rīkos ir pieņemama prakse un vai ir kāds viedoklis par to?

Ja tehniskā piedāvājumā nav pievienots kalendārais grafiks, kas bija prasīts nolikumā, vai pasūtītāja pienākums ir noraidīt pretendnetu? Vai pirms tam jālūdz skaidrojums?

Ja iestādei ir izveidota iepirkuma komisija, kas organizē iepirkumu, tad par iepirkuma satura datu pārzinis tāpat skaitās iestāde, nevis pati iepirkuma komisija?

Vai nolikumā var iekļaut prasību, ka pretendentam pirms tehniskās apsekošanas ir obligāti jāapseko būvobjekts?

Vai datu nodošana e-adresē ir atsevišķi jāatrunā?

Ar kādiem dokumentiem/pierādījumiem apliecināt, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts

Ja iepirkuma rezultātā ir noslēgts pakalpojuma līgums un tajā ir iekļauta datu apstrādes sadaļa, vai nepieciešams slēgt arī atsevišķu personas datu apstrādes līgumu?

Kā rīkoties, ja pēc jautājumu uzdošanas termiņa beigām tiek konstatētas nolikuma neprecizitātes, pretrunas vai kļūdas?

Vai Līguma grozījumi ir pieļaujami, ja papildu apjoms sākotnēji noslēgtajā Līgumā nav izcenots?

Ja darba devējs ir ārvalsts komersanta filiāle Latvijā, vai, nosakot darbinieku skaitu, jāņem vērā tikai Latvijas filiāles darbinieku skaits vai arī ārvalsts komersanta un Latvijas filiāles darbinieku kopskaits?

Ja tehniskajā specifikācijā ir noteikti konkrēti datoru modeļi, bet pēc noteikta laika tie vairs nav pieejami un piegādātājs piedāvā citus vai labākus modeļus par tādu pašu cenu, vai šādā gadījumā vienmēr ir nepieciešams veikt tehniskās specifikācijas grozījumus?

Jaunu apakšuzņēmēju piesaistes kontekstā - vai resursu piegādātājs ir apakšuzņēmējs?

Ja darba devējs ir ārvalsts komersanta filiāle Latvijā, vai darba samaksa ir jāsalīdzina ar mātesuzņēmuma (ārvalsts komersanta) darba samaksas līmeni?

Vai pretendents, kurš ir izslēdzams no iepirkuma procedūras un, kurš savu uzticamību jau ir atjaunojis pie cita pasūtītāja, var izmantot šī pasūtītāja parakstītu uzticamības atjaunošanas vēstuli un iesniegt to arī citos, turpmākajos iepirkumos?

Kā rīkoties situācijā, ja pasūtītājs lūdz precizēt iepirkumā iesniegto piedāvājumu, bet piegādātājs, veicot precizējumu, vienlaikus iesniedz arī papildu informāciju (t. i., faktiski “pārcenšas”)?

Vai apakšuzņēmēja vietā var iestāties pats pretendents, veicot to līguma daļu, kas sākotnēji bija paredzēta apakšuzņēmējam?

Ja pretendents savā piedāvājumā nav iekļāvis Finanšu piedāvājuma veidni, taču EIS ir norādījis cenu. Vai pretendents ir noraidāms vai arī ir jājautā precizējums? Iepirkuma procedūra notiek pēc SPSIL.

Vai pretendents jāizslēdz, ja konstatējams, ka tam nav nodokļu parāda, bet nav iesniegta nodokļu deklarācija un attiecīgā informācija ir publiski pieejama?

Vai veicot cenu aptauju ir jāraksta protokoli, kā iepirkumā? Kāda ir labā prakse cenu aptaujas dokumentēšanā?

Vai gleznu atlase izstādei par noteiktu tēmu var būt autordarbs?

Vai izslēgšanas iemesls izpildās tad, ja iepriekš lauztais līgums ir par tādu pašu iepirkuma priekšmetu?