Eksperts atbild

Kāda būtu rīcība gadījumā, ja pēc jautājumu uzdošanas termiņa beigām tiek konstatētas nolikuma neprecizitātes, pretrunas vai kļūdas?

Vai veicot cenu aptauju ir jāraksta protokols, kā iepirkumā? Kāda ir labā prakse cenu aptaujas dokumentēšanā?

Cik ilgi ir derīgs cenu piedāvājums preču vai pakalpojumu iegādei (izņemot būvdarbus)? Vai gadījumā, ja pēc, piemēram, viena mēneša tiek plānota tās pašas preces iegāde, ir nepieciešams veikt jaunu cenu aptauju un pieprasīt atkārtotus cenu piedāvājumus, vai arī drīkst izmantot iepriekš saņemtos cenu piedāvājumus?

Kā veiksmīgāk sadalīt atbildību, ja vienā iepirkumā viens piegādātājs nodrošina iekārtas, bet cits – to uzstādīšanu?

Kādi ir praktiski ieteikumi iepirkuma līguma un tehniskās specifikācijas formulēšanai Agile izstrādes gadījumā, ņemot vērā ierobežotās iespējas veikt līguma grozījumus publiskajos iepirkumos?

Ja tehniskā piedāvājumā nav pievienots kalendārais grafiks, kas bija prasīts nolikumā, vai pasūtītāja pienākums ir noraidīt pretendentu, vai pirms tam jālūdz skaidrojums?

Vai izsludinot cenu aptauju potenciālie piegādātāji iepriekš jāiepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem, ja uzvarētāju noteikts ne tikai pēc zemākās cenas principa?

Kā rīkoties, ja pēc iepirkuma noslēgšanas tiek konstatēta kļūda tehniskajā specifikācijā?

Cik detalizēti jāizstrādā tehniskā specifikācija priekš tirgus izpētes? Labāk detalizēti vai labāk augstākā līmenī?

Vai pasūtītājam ir iespējams konkrētā cenu aptaujā norādīt konkrētu preci, modeli, iekārtu, kas ir nepieciešama, piemēram, konkrētu licenci un tad apzināt cenas? Bieži valda uzskats, ka nedrīkst pirkt konkrētu preci, bet jāizskata visas analoģiskās.

Iepirkumā prasīta obligāta objekta apskate. Objektā nevar tikt bez pasūtītāja klātbūtnes. Pretendents iesniedzis pašapliecinājumu par objekta apskati, pasūtītājs nav izrādījis objektu. Kā pareizi rīkoties, vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā?

Cik ilgi ir derīgs cenas piedāvājums (ne būvdarbiem)? Vai cena jāprasa atkārtoti, ja tiek pirkta tā pati prece, piemēram pēc mēneša, vai iepriekšējā cenu aptauja ir derīga?

Kad un kā var prasīt paraugus iepirkuma piedāvājuma izvērtēšanai?

Vai daļēja darbu pieņemšana, paredzot kļūdu novēršanu noteiktā termiņā, nav uzskatāma par risku vai šķērsli ERAF līdzfinansējuma piemērošanā, īpaši situācijās, kad pastāv iespēja termiņa neievērošanai vai apmaksai pirms kļūdu pilnīgas novēršanas?

Vai pasūtītājs drīkst publicēt pretendentu piedāvāto pakalpojumu apakšpozīciju cenas, ja pretendents tās norādījis kā komercnoslēpumu?

Vai iepirkuma piedāvājumu atvēršanas sēdi var vadīt sekretārs, bez citu komisijas locekļu piedalīšanās?

Kā tiek paziņots par piegādātāja iesaisti tehniskās specifikācijas sagatavošanā?

Vai ir uzskatāms, ka tirgus izpēte ir veikta, ja cenu aptauja ir nosūtīta vairākiem potenciālajiem piegādātājiem, bet saņemta tikai viena atbilde?

Vai pastāv kāds labs piemērs vai labā prakse tehniskajām specifikācijām?

Ja tirgus izpētes ietvaros uzaicinājumi ir nosūtīti 3 konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem, bet dokumentus iesniedz arī pakalpojuma sniedzējs, kurš netika uzaicināts piedalīties tirgus izpētē?

Kā rīkoties, ja iepirkuma nolikumā noteikts, ka pretendentam tehniskajā specifikācijā jānorāda konkrēta informācija (piemēram, CE sertifikāta Nr., preces nosaukums, preces kods u.c.), bet, atverot piedāvājumu, pretendents ailēs ir norādījis “konfidenciāla informācija”, vienlaikus EIS iesniedzot lielu apjomu dokumentu bez skaidras sasaistes ar konkrētajām pozīcijām? Turklāt pretendentam jau iepriekš vairākos iepirkumos ir skaidrots, ka šāda rīcība kavē iepirkuma procesu. Kā rīkoties?

Kā pasūtītājam mazināt nepieciešamību pieprasīt inoformāciju un riskēt ar rezultātu apstrīdēšanu?

Kā pareizi aprēķināt summu, lai 12 mēnešu periodā nepārsniegtu noteiktos sliekšņus — pēc līgumcenas vai pēc faktiskajiem izdevumiem? Ņemot vērā, ka ne vienmēr visa līgumcena tiek pilnībā iztērēta.

Pasūtītājs izsludinājis iepirkuma procedūru ar paredzamo līgumcenu 30 000 EUR. Iesniegti trīs piedāvājumi: 29 000 EUR, 30 000 EUR un 41 000 EUR. Vērtēšanas gaitā divi pretendenti (29 000 EUR un 30 000 EUR) noraidīti kā neatbilstoši. Atlikušais atbilstošais pretendents piedāvājis 41 000 EUR jeb aptuveni 137% no paredzamās līgumcenas — nepārsniedzot PIL 41. panta vienpadsmitajā daļā noteikto 150% robežu. Pasūtītājs pieprasījis cenas skaidrojumu, taču no tā izriet, ka pretendenta izmaksas pārsniedz tirgus cenas, ko apliecina arī abu noraidīto pretendentu zemākie piedāvājumi. Vai šajā situācijā pasūtītājam būtu objektīvs pamatojums iepirkuma procedūras pārtraukšanai? Vai pasūtītājam ir alternatīvās rīcības iespējas šādā situācijā, izņemot procedūras izbeigšanu?

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas un svarīgākie aspekti, kas piegādātājiem būtu jāievēro iepirkumu procesos, īpaši attiecībā uz darbinieku personas datu nodošanu (piemēram, vai katrā gadījumā ir nepieciešama atsevišķa darbinieka piekrišana, vai to var paredzēt darba līgumā u. tml.)?