Ir situācijas, ka piedāvājuma vērtēšanas laikā, IK uzdod jautājumus pretendentam, kuri sniedz pasūtītājam savus skaidrojumus vairākkārt (2 vai 3 reizes). Pasūtītāja argumentācija - lai pilnībā pārliecinātos par cenu veidošanos un ievērot vienlīdzības principu. Cik tālu ir jāuzdod šie jautājumi/jāprasa skaidrojumi no pretendenta (lasīt: pasūtītājam jāpārliecinās), un pretendentam neatbildot pilnīgi un skaidri uz jautājumiem, lai IUB neatzītu, ka jautājumu uzdošana ir kāda pretendenta mudināšana sniegt "vajadzīgo" atbildi?

Svarīga ir judikatūrā nostiprināta atziņa: pretendentam jau sākotnēji jāizrāda pietiekama rūpība un piedāvājums jāsagatavo atbilstoši nolikuma prasībām. PIL un SPSIL noteikumi paredz pienākumu precizēt piedāvājumā neskaidro, vai prasīt pamato cenu un attiecīgi pretendentam ir jāsniedz atbilde. Pasūtītājam nebūtu vairākkārt jāuzdod jautājumi, ja pretendents uz pieprasījumu nesniedz atbildi, kas apliecina/pierāda/paskaidro cenu. Jo, protams, šadi 'izvelkot' kādu no pretendentiem, citi var pārmest par nevienlīdzību. Protams, svarīgi ar pieprasījumu lūgt pretendentu izskaidrot cenu (lai nav iespējams interpretēt, ka prasīts tikai apliecināt). Ja sniegtais skaidrojums ir vispārīgs un nekonkrēts, tad pasūtītājam ir pamats noraidīt piedāvājumu, jo pretendents nekādā veidā nav izskaidrojis un pamatojis izmaksas/cenu.