Finanšu ministrijas (FM) darba grupa, kas Ministru prezidenta noteiktā moratorija ietvaros vērtē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus, līdz 2026. gada 4. septembrim saņēmusi 46 pieteikumus izņēmuma piemērošanai ar kopējo plānoto finansējumu 180 703 869 eiro. No tiem FM darba grupa ieteikusi finanšu ministram saskaņot 14 pieteikumus par kopējo summu 27 188 423 eiro.
Lai gan FM darba grupa nav sniegusi nevienu negatīvu atzinumu, tās darba rezultātā līdz minētajam termiņam novērsti 21,2 miljonu eiro izdevumi valsts budžetam. Saņemot darba grupas informācijas pieprasījumus, daļā gadījumu pieteikumi atļaujai veikt IKT iepirkumus tika atsaukti, atlikti vai apturēti.
“Ieguldītais darbs IKT iepirkumu izvērtēšanā ļauj ekonomēt valsts izdevumus, vienlaikus nemazinot ieguldījumus tur, kur līdzekļi tiešām ir nepieciešami. Ja ir iestādes, kas, saņemot FM darba grupas jautājumus, nolemj iepirkumu nemaz neveikt, ir skaidrs, ka runa ir bijusi par nelietderīgiem izdevumiem, kas šobrīd tiek novērsti,” uzsver finanšu ministrs Māris Kučinskis.
Darbs IKT iepirkumu jomā tiek turpināts, izskatot saņemtos pieteikumus IKT iepirkumu veikšanai. Darba grupa turpina darbu arī pēc moratorija pagarināšanas, izvērtējot iesniegumus par izņēmumu piemērošanu gadījumos, kad iepirkums nepieciešams kritisku valsts funkciju nodrošināšanai, kiberdrošības stiprināšanai vai Ministru kabinets ir saskaņojis Eiropas Savienības fondu finansētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu citu būtisku valsts interešu īstenošanai.
Tāpat darba grupa papildus veica jau 10 konkrētu Valsts digitālās attīstības aģentūras Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) monitoringā konstatēto gadījumu izvērtēšanu ārpus darba grupas tvēruma un sniegusi rekomendācijas turpmākām darbībām, tai skaitā arī rekomendāciju pārtraukt iepirkumu grozu.
Iepirkumu izvērtēšanas uzdevums nav apturēt attīstību, bet gan pārliecināties, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts valsts IKT attīstībā, rada izmērāmu vērtību sabiedrībai un tiek izmantots pēc iespējas efektīvāk.
Lēmums pārskatīt valsts IKT iepirkumu un projektu pārvaldības pieeju pieņemts, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos publisko līdzekļu izmantošanai un nodrošinātu, ka valsts IKT investīcijas rada iespējami lielāku vērtību sabiedrībai. Tāpat publiskajā telpā izskanējusī informācija par atsevišķu IKT projektu un iepirkumu izvērtēšanu ir apliecinājusi nepieciešamību pēc augstākiem caurskatāmības, atbildības un pārvaldības standartiem.