Pagarina sākotnējā kapitāla atbalstu jaunuzņēmumiem

Ekonomikas ministrija

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai”, valdība š.g. 21. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt un līdz ar to bez pārtraukuma (līdz jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmas izstrādei) nodrošināt Latvijas jaunuzņēmumus ar sākotnējā kapitāla atbalstu, atbalsta programmai piešķirot arī papildu finansējumu 1,38 miljonu eiro apmērā.

Ir svarīgi, lai ikkatra inovatīvā biznesa ideja ar lielu izaugsmes potenciālu saņem nepieciešamo atbalstu veiksmīgai tās komercializēšanai. Vēlamies, lai Latvija ir auglīga vide strauji augošiem uzņēmumiem un atbalsta programmas pagarinājums sniegs iespēju paātrināt izaugsmi agrīnā stadijā esošiem uzņēmumiem. Arī akcelerācijas fondu pārvaldnieki ir apstiprinājuši savu ieinteresētību akcelerācijas fondu darbības perioda pagarināšanā un darbības turpināšanā,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos akcelerācijas fondiem tiek nodrošināta darbības nepārtrauktība, vienlaikus pagarinot lēmumu pieņemšanas termiņus. Lēmumus par pirmssēklas naudas ieguldījumu varēs pieņemt līdz 2023. gada 31. decembrim; savukārt lēmumus par sēklasnaudas ieguldījumu piešķiršanu – līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzi  noteikts fondu darbības termiņš - Akcelerācijas fondi varēs darboties 8 gadus no akcelerācijas fonda darbības sākuma, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 25. jūlijam. Vienlaikus paredzēta iespēja pie konkrētiem nosacījumiem fonda darbību pagarināt par vienu gadu divas reizes, lai mazinātu risku zaudēt ieguldījumus un būtu laiks tos atgūt.

Vienlaikus ar grozījumiem mainīts slieksnis no 30% uz 40%, no kura fondiem tiek piemērots vadības maksas samazinājums. Šobrīd ir noteikts, ka fondu pārvaldnieka vadības maksai piemēro 2% samazinājumu, ja 2023. gada 31. decembrī finanšu starpnieku pārvaldīto fondu veikto pirmssēklas naudas ieguldījumu un sēklasnaudas ieguldījumu kopējie zaudējumi (tai skaitā vērtības samazinājums) pārsniedz 40 %. Iepriekšējais 30 % slieksnis tiek piemērots arī attiecībā uz vēlīnākas stadijas riska kapitāla fondiem, tomēr tas nav samērīgs pret agrīnās stadijas akcelerācijas riska kapitāla fondiem, kur risks un sagaidāmie zaudējumi būtiski atšķiras no izaugsmes un sākuma kapitāla fondiem.

Tāpat noteikts ERAF finansējuma attiecināmības periods ņemot vērā, ka pēc 2023. gada iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda ERAF finansējums vairs nav izmantojams akcelerācijas pakalpojumu sniegšanai, noteikts, ka pēc 2023. gada jaunuzņēmumu atbalstam nepieciešams finansējums tiks nodrošināts no atbalsta programmā "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" gūtās atmaksas publiskā finansējuma daļas 2 milj. eiro apmērā un šā finansējuma atmaksātā finansējuma. 

Papildu finansējums 1,38 miljonu eiro apmērā Akcelerācijas fondu atbalsta programmai tiek pārdalīts no neizmantotā finansējuma ES fondu atbalsta programmā par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai.

Latvijā pirmo reizi izveidotie publiskie jaunuzņēmumu akcelerācijas fondi kopš 2018. gada investējuši 107 uzņēmumos, kopumā šo uzņēmumu attīstībā pirmssēklas investīciju veidā ieguldot 5,3 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Vidējais ieguldījums vienā uzņēmumā ir 37 tūkstoši eiro. No šiem uzņēmumiem 18 jau ir saņēmuši arī nākamās stadijas - sēklas investīcijas. Akcelerācijas fondu pārvaldniekus atklātā konkursā ir atlasījusi un šos fondus pārrauga Attīstības finanšu institūcija ALTUM, kas iespējkapitāla nozarē investē apjomīgus ES un valsts atbalsta resursus.

Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološiem augstas pievienotās vērtības agrīniem biznesiem. Akcelerācijas fondi ir fokusēti uz jaunuzņēmuma produkta vai pakalpojuma komercializēšanas posmu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā. Akcelerācijas fondi ne tikai investē, bet arī sniedz jaunuzņēmumiem tik ļoti vajadzīgos akcelerācijas pakalpojumus turpmākai izaugsmei. Tamdēļ akcelerācijas fondu pārvaldnieki izvēlas tādus uzņēmumus, kuriem akcelerācijas fonda komanda var palīdzēt ar jaunuzņēmuma strauju attīstību – tie ir specializēti mentori no visas pasaules, pārdošanas un investoru kontakti, tehnoloģiskais atbalsts, prototipēšana, tirgus segmentēšana u.c.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 226 “Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai” var iepazīties Tiesību aktu portālā.