Pašvaldībām paredzēts papildus finansējumu pašvaldību mērķdotācijām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, aizņemšanos pašvaldību attīstības veicināšanai, teikts valdības pirmdien atbalstītajā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols par 2022.gada budžetu un vidējā termiņa 2022.-2024.gadam budžeta ietvaru.
Vienošanās protokols paredz pašvaldībām pastāvīgu, stabilu un prognozējamu ieņēmumu bāzi 2022.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošinātu pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei un nodrošinātu iespēju kvalitatīvi plānot savu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Tāpat vienošanās paredz ievērot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām - palielinoties nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā kopumā, nodokļu ieņēmumu pieaugums tiek nodrošināts arī pašvaldību budžetam.
Lai nodrošinātu publiskā sektora funkciju izpildi, pašvaldībām tiek nodrošināti finanšu resursi likumos noteikto funkciju īstenošanai, pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 75% pret 25%.
Ministru kabineta ieskatā vidējā termiņā pašvaldību budžetu jomā ir turpināms darbs pie pašvaldību izdevumu struktūras pilnveides, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas un noteikumu harmonizācijas apvienotajos novados, kas ļautu nodrošināt ekonomiju un efektvizēt procesus, centralizējot atbalsta funkcijas - piemēram, grāmatvedības jautājumi tiks kārtoti nevis vairākās mazās pašvaldībās, bet vienā, kas nodrošinās gan vienotāku izdevumu interpretāciju un reģistrēšanu grāmatvedības sistēmās, gan efektīvāku izdevumu plānošanu un izmaksu optimizāciju.
Tāpat Ministru kabineta ieskatā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldību finanses kļūs efektīvākas ne tikai izdevumu pusē, bet arī dodot lielākas iespējas investīciju piesaistē un to pielietojumā, tā veicinot pašvaldību teritoriju attīstību un sniedzot kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, tādējādi pašvaldību finansēm kļūstot ilgtspējīgākiem, efektīvākiem un ekonomiskākiem vidējā termiņā.
Par pašvaldību aizņēmumiem vidējā termiņā (2022.-2024.gads) puses vienojās, ka galvenā pašvaldību aizņēmumu prioritāte 2022.-2024.gadam ir aizņēmumi Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs.
Puses vienojās, ka 2022.-2024.gadā pašvaldībām ikgadējā kopējā aizņēmuma palielinājuma ietvaros tiek nodrošināta iepriekšējos gados piešķirto vidējā termiņa aizdevumu izmaksa atbilstoši aizdevumu līgumos noteiktajiem nosacījumiem.
Latvijas Pašvaldību savienība vienošanās protokolā iesaka valsts budžetā paredzēt pašvaldību pieprasījumam atbilstošu aizņēmumu kopējo palielinājumu un nodrošināt iespēju aizņemties pašvaldību investīciju projektu realizācijai atbilstoši katras pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, pakāpeniski atsakoties no detalizētas aizņēmumu mērķu norādīšanas valsts budžeta likumā un Ministru kabineta noteikumos.
Savukārt Ministru kabinets vienošanās protokolā norāda, ka pašvaldību aizņēmumi atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem nosacījumiem tiek nodrošināti ikgadējā pieļaujamā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, ievērojot ilgtspējīgu finanšu politiku un saglabājot nozaru ministriju iesaisti projektu vērtēšanā.
Tāpat puses vienojās 2022.gadā sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai pakāpeniski ieviestu atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem.
Ekonomikas ministrijas jomā puses vienojās no ES Atveseļošanas fonda investīciju līdzekļiem paredzēt finansējumu zemas īres mājokļu būvniecībai 42,9 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai reģionos, nepieciešams paredzēt finansējumu pašvaldībām sociālo un īres mājokļu būvniecībai, veicot pašvaldības īpašumā neizmantoto ēku pārbūvi par dzīvojamajām mājām (skolas, kopmītnes, bijušās valsts iestāžu ēkas).
Savukārt Ministru kabinets vienošanās protokolā norāda, ka pašvaldībām ikgadējā kopējā pašvaldību galvojuma palielinājuma ietvaros ir tiesības sniegt galvojumus savas kapitālsabiedrības aizņēmumiem, dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles reglamentējošos normatīvos aktus.
Galvojums pašvaldības saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret ikgadējiem plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75% apmērā no galvotās aizņēmuma summas.
Labklājības ministrijas jomā, ņemot vērā, ka Covid 19 pandēmija izgaismojusi vairākas problēmas ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, tai skaitā infrastruktūras neatbilstība epidemioloģiskajām prasībām un veselības punktu izveides nepieciešamību sociālās aprūpes centros (SAC), Latvijas Pašvaldību savienība vienošanās protokolā iesaka no 2023.gada paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām SAC infrastruktūras sakārtošanai un veselības punktu izveidei tajos.
Ministru kabinets protokolā norāda, ka no ES Atveseļošanas fonda investīciju līdzekļiem plānots finansējums jaunu, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu pensijas vecuma personām izveidi 18 pašvaldībās 64,9 miljonu eiro apmērā. Lai varētu lemt par finansējuma piešķiršanu veselības punktu izveidei ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nepieciešams veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot veselības punktu izveidi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un to darbības uzsākšanu.
Puses vienojās uzdot Finanšu ministrijai vidēja termiņa budžeta ietvara 2022., 2023. un 2024.gadam likumprojektā iekļaut pantu, kas nosaka, ka gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2023.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
Zemkopības ministrijas jomā Latvijas Pašvaldību savienība rosina paredzēt investīciju programmu neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai.
Savukārt Ministru kabinets norāda, ka valsts meliorācijas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu hidromelioratīvā stāvokļa novērtējumam paredzēts papildu valsts budžeta finansējums 0,12 miljonu eiro apmērā 2022.gadam un turpmāk ik gadu. Valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai 2022.gadā paredzēts papildu finansējums 3,4 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrijas jomā Latvijas Pašvaldību savienība vēlas pēc iepirkuma līgumu noslēgšanas visās maršrutu tīklā daļās par sabiedriskā transporta pakalpojumu iegādi maršruta tīkla daļās precīzi definēt 2022.gada un turpmākajiem gadiem valsts budžeta finansējuma apjomu, pamatojoties uz iepirkumu rezultātā noslēgtajiem līgumiem un reālajām pakalpojumu izmaksām.
Ministru kabinets protokolā norāda, ka dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem paredzēts papildu valsts budžeta finansējums 8,7 miljonu eiro apmērā 2022.gadā, 3,2 miljonu eiro apmērā 2023.gadā un 2024.gadā. Sabiedriskā transporta pakalpojumu izpildes gaitā tiek meklēti speciāli risinājumi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju saistību segšanai. Ņemot vērā Covid-19 radīto ietekmi, zaudējumu segšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem tiek atsevišķi risināta.
Latvijas Pašvaldību savienība vienošanās protokolā norāda, ka 2022.gadā un vidējā termiņā pašvaldību budžetā būtu jāieskaita ne mazāk kā 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Pašvaldībām piekrītošo IIN ieņēmumu un valsts budžeta speciālās dotācijas kopsummai jāpieaug vismaz proporcionāli nodokļu ieņēmumu pieaugumam valsts budžetā.
Ministru kabinets iesaka IIN prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā noteikt attiecīgi 75% pret 25% apmērā. Ieņēmumi pašvaldību budžetos no IIN 2022.gadā tiek prognozēti 1,397 miljardu eiro apmērā.
Valsts atbalsts pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai tiks nodrošināts atbilstoši faktiskai nepieciešamībai un valsts atbalsta politikai.
Puses vienojās, ka pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī - 24%, otrajā ceturksnī - 24%, trešajā ceturksnī - 26%, ceturtajā ceturksnī - 26%.
Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas pūsmu, pašvaldībām tiek plānots reizi nedēļā pārskaitīt 15% no mēnesim prognozētajiem IIN ieņēmumiem. Par veiktajiem maksājumiem tiek plānots koriģēt pašvaldībām piekrītošo IIN ieņēmumu daļu attiecīgajā mēnesī.
Ja tiks konstatēta faktisko IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma) lielāka par 10% ceturkšņa pirmajā vai otrajā mēnesī, Finanšu ministrija var rosināt Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām.
Latvijas Pašvaldību savienība vienošanās protokolā norādījusi vēlmi, ka no 2022.gada pašvaldību budžetam tiek novirzīta līdz 2020.gadam spēkā esošā azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļa - 25%, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa, pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos ieskaitot 60% no nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu, 60% no nodokļa maksājumiem par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā un 60% no nodokļa maksājumiem par atkritumu apglabāšanu.
Ministru kabinets gan norāda, ka Dabas resursu nodokļa likumā un Azartspēļu un izložu likumā izmaiņas netiek paredzētas. Azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa ieņēmumus tiek paredzēts ieskaitīt pašvaldību budžetos atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.
Puses vienojās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumus, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2022.gadā, izņemot dabas resursu nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumus.
Tāpat puses vienojās kopumā atbalstīt piedāvāto valsts budžeta finansējuma sadalījumu caur nozaru ministrijām pašvaldību budžetiem.
Puses vienojās no pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma 2022.gadam nodrošināt piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksu atbilstoši aizdevumu līgumos noteiktajiem nosacījumiem, kā arī aizņēmumus budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem. 2022.gadā pašvaldību galvojumu nosacījumi un citu ilgtermiņa saistību uzņemšanās nosacījumi netiek mainīti.
Ministru kabinets piedāvā no pašvaldību kopējā aizņēmuma palielinājuma 118 miljonu eiro apmērā nodrošināt aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru.
Pašvaldības ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektos var palielināt projekta attiecināmās izmaksas, pārskatot projekta attiecināmo un neattiecināmo izmaksu sadalījumu, ja sniegts atbildīgās iestādes atzinums par projekta augstu gatavību un īpašu tautsaimniecības nozīmi, sadarbības iestādei/līgumslēdzējai veicot attiecīgus grozījumus.
Tāpat no kopējā palielinājuma 118 miljonu eiro apmērā paredzēts nodrošināt aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs. Paredzēts pašvaldības budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 10% un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātiem projekta atlases un vērtēšanas kritērijiem.
Paredzēts nodrošināt arī aizņēmumus katras pašvaldības ne vairāk kā diviem noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 0,8 miljonu eiro apmērā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvu atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību pašvaldības attīstības programmai. Aizņēmumu ir iespējams izņemt 2022.gadā un tas netiek piešķirts pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanai citos investīciju projektos.
No pašvaldību kopējā aizņēmuma palielinājuma 70 miljonu eiro apmērā paredzēts nodrošināt aizņēmumus Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijas noteikto jomu investīciju projektiem, tajā skatā izglītības iestāžu projektiem, lai nodrošinātu investīciju projektu atbilstību ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Šādiem aizņēmumiem paredzēts pašvaldības budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 15% un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātiem projekta atlases un vērtēšanas kritērijiem. Aizņēmumu ir iespējams izņemt 2022. un 2023.gadā ar maksimāli lielāko aizņēmuma apmēru 2022.gadā no kopējās aizdevuma summas.
Pašvaldībām investīcijām 2022.gadā ir paredzēts valsts budžeta finansējums pašvaldību investīciju programmai 30 miljonu eiro apmērā.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) jomā puses vienojās, ka 2022.gadā tiek saglabāti esošie PFI pamatprincipi. Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ir saistāms kopā ar IIN ieņēmumiem un to izmaiņām, un starp pašvaldībām ir jāsadala visefektīvākajā veidā, proti - ar sadalījumu 70% pēc IIN sadales principiem un 30% kā valsts budžeta dotācija PFI fondam.
Puses vienojās Finanšu ministrijai sagatavot priekšlikumus 2022.gadam, lai atbalstītu pašvaldības, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2021.gadu, ir mazāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (3,1%).
Tāpat puses vienojās dotācijas apmēru par personu, kura ievietota SAC līdz 1998.gada 1.janvārim, noteikt 7200 eiro apmērā jeb 600 eiro mēnesī.
Latvijas Pašvaldību savienība paudusi vēlmi palielināt valsts budžeta dotāciju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tādā apmērā, lai valsts budžeta dotācija 100% segtu atlīdzību treneriem. Indikatīvi nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmāk būtu 2,5 miljoni eiro.
Savukārt Ministru kabinets vienošanās protokolā norāda, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts budžetā paredzēts finansējums 16,9 miljoni eiro, tajā skaitā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai 0,7 miljoni eiro 2022.gadam, un turpmāk 18,2 miljoni eiro, tajā skaitā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai divi miljoni eiro.
Puses vienojās noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31.augustam.
Puses arī vienojās likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzēt valsts budžeta līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem 2022.gadā - 1,5 miljonu eiro apmērā un 2023.gadā - divu miljonu eiro apmērā.
Labklājības ministrijas jomā puses vienojās paredzēt papildu valsts budžeta finansējumu mērķdotācijām sociālajiem darbiniekiem 1,9 miljonu eiro apmērā 2022.gadā un papildu finansējumu atalgojuma paaugstināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tajā skaitā pašvaldību iestādēm un līgumiestādēm 6,7 miljonu eiro apmērā 2022.gadam un 3,4 miljonu eiro apmērā 2023.gadam.
Tāpat puses vienojās Labklājības ministrijai palielināt finansējumu profesionāla sociālā darba attīstībai pašvaldībās kopumā 0,78 miljonu eiro apmērā (2022.gadam - 0,33 miljoni eiro, 2023.gadam - 0,45 miljoni eiro), nodrošinot ģimenes asistentu atalgojuma līdzfinansēšanu 2022.gadā. Puses arī vienojās turpināt sarunas par valsts finansējuma piešķiršanu ģimenes asistentu atalgojuma līdzfinansēšanai 2023.gadam un turpmākajiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvarā.
Satiksmes ministrijas jomā likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām paredzēts finansējums 53,8 miljonu eiro apmērā. Papildu valsts budžeta finansējums 2022.gadā paredzēts valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai 57,7 miljonu eiro apmērā.