VID būs jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums

LETA

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nākotnē būs jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.

Šāda pienākuma noteikšana normatīvajā regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju publicētā datu bāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025.gada 1.janvārim, paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni, kā arī precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

Kopš 2018.gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks - nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Minētā sistēma ir informatīva rakstura, un tā ir pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, tas ir, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu. Reitinga sistēmas datu atjaunošana notiek vienu reizi mēnesī.

Nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS. Reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs. Reitinga novērtējuma rādītāju novērtējuma skala ir publiski pieejama VID mājas lapā.

No 2021.gada februāra reitingu sistēma netiek atjaunota un tā nodokļu maksātājiem uz nenoteiktu laiku nav pieejama, ņemot vērā, ka šobrīd tiek veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās.

Kaut arī reitingu sistēmā ietvertajai informācijai ir informatīvs raksturs, tomēr, kā liecina VID rīcībā esošā informācija, VID izziņu par nodokļu maksātāju reitingu kopā ar citiem dokumentiem pieprasa kredītiestādes, izskatot uzņēmumu kredīta pieteikumus, kā arī valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Tāpat reitinga izziņu no komersantiem pieprasa auditorfirmas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Kopā pa reitinga sistēmas darbības laiku no EDS bija izdrukātas 21 100 izziņas par nodokļu maksātāju reitingu, kas var liecināt par sabiedrībā esošo interesi par VID izstrādāto nodokļu maksātāju novērtēšanas rīku.

Tā kā atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta normām VID ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tad pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem un tiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu, kuru nodokļu maksātāji var paši iegūt un arī izdrukāt no EDS.

Līdz ar to plašākai sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījumu partneriem šī informācija nav pieejama vai tās pieejamība ir atkarīga no nodokļu maksātāja brīvās gribas, kas apgrūtina komersantiem iespējas veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.

Šobrīd reitinga novērtējuma noteikšanai VID izmanto tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, kas ir zināma arī pašam nodokļu maksātājam, kas ne vienmēr nodrošina nodokļu maksātāju objektīvu novērtējumu, ņemot vērā, ka VID rīcībā ir daudz plašāka nodokļu maksātāju raksturojoša informācija.

No 2020.gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu - nodokļu maksātāju segmentāciju, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā.

Atšķirībā no reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.

Jaunā reitinga risinājuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, tas ir, VID redzējumu par nodokļu maksātāju.

Jaunais reitinga risinājums ietvers gan reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus, un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām.

Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka VID nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums nodokļu maksātājam nosacīti tiks atspoguļots trīs līmeņos.

Pirmais līmenis būs VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem - A, B, C utt. Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai būtu skaidrs, ko katrs no latīņu alfabēta burtiem apzīmē, VID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par principiem, kas izmantoti, lai noteiktu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.

Otrais līmenis būs VID EDS nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.

Trešais līmenis būs VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji. Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.

VID noteiktajam un publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam būs informatīvs raksturs, šī informācija sabiedrībai būs pieejama tikai tādā apmērā, kādā tā būs publiskota. Turklāt VID publiskotā informācija nebūs ne administratīvs akts, nedz arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Padziļinātās sadarbības programma ir VID īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos - Bronza, Sudrabs, Zelts. Atkarībā no programmas līmeņa, tās dalībniekiem tiek nodrošinātas dažādas priekšrocības.

Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas līmeņos Sudrabs un Zelts kopā ir 370 dalībnieki, kuriem ir piešķirtas programmas priekšrocības. Integrējot programmu nodokļu maksātāju reitinga sistēmā, programmas dalībnieki 2024.gada 1.janvārī no trīs līmeņiem - Bronza, Sudrabs, Zelts, pāriet uz nodokļu maksātāju reitinga sistēmas atbilstošu reitinga grupu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmas grupā ar augstāko novērtējumu paredzēts iekļaut uzticamos nodokļu maksātājus, kuri būs vairāk, nekā šobrīd programmas līmeņos Sudrabs un Zelts esošo dalībnieku.

Ņemot vērā, ka no 2024.gada 1.janvāra būs pieejams jaunais reitinga risinājums, kas paredz nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi izveidosies situācija, ka no 2024.gada 1.janvāra būs noteiktas divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas.

Lai neizveidotos šāda situācija, šobrīd ir nolemts atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, ņemot vērā, ka jaunais reitinga risinājums nodrošina objektīvāku nodokļu maksātāja novērtējumu atbilstoši tā nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem.

Tāpat lai risinātu problēmas saistībā ar būvdarbu līgumu summas mākslīgu sadalīšanu, paredzēts noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē (VEDLUDB) informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.Pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk vai arī noslēgtais līgums neparedz līguma summu.

Minētā pasākuma ieviešana ļaus ne tikai novērst izvairīšanās no informācijas sniegšanas pienākuma pildīšanas iespēju, bet arī ļaus attiecīgajām valsts iestādēm kontroles vajadzībām veidot pilnvērtīgu analīzi par saistību monetāro apjomu un noslēgtajiem līgumiem, kā arī radīs iespēju veikt kontroli par līgumos noteikto saistību izpildi attiecībā pret apakšuzņēmumiem.

Tāpat likumprojekta anotācijā teikts, ka korekta, pilnīga un precīza muitas maksājumu uzskaites nodrošināšana ir vitāli nepieciešama sekmīgai muitas darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei. Nav pieļaujama daļējas un nepilnīgas muitas maksājumu informācijas iekļaušana Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), jo tā ietekmē muitošanas procesu kopumā un Eiropas Savienības regulu prasību izpildi. 

Līdz ar to, ņemot vērā augsto risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz muitošanas procesu kopumā, tostarp iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas reputācijas tēlu dēļ iespējamām problēmām ar datu nekorektu atspoguļošanu, attiecībā uz muitas maksājumiem ir nepieciešams atlikt regulējuma ieviešanu, proti, šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS līdz 2025.gada 1.janvārim.

Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums stāsies spēkā vispārējā kārtībā, izņemot regulējumu saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī, un nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu un atteikšanos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.