Tautsaimniecības padomē vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Ekonomikas ministrija

Otrdien, 2. augustā, ekonomikas ministre Ilze Indriksone sasauca Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdi videokonferences formātā, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu jau īstenotos un turpmāk veicamos pasākumus enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

Katru nedēļu dažādos formātos aktīvi komunicējam ar nozaru komersantiem par situāciju energoresursu pieejamībā un to cenām. Šodienas Tautsaimniecības padomes sēdē kopā ar visu nozaru uzņēmējiem pārrunājām jau paveikto un turpmākos steidzamākos soļus tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Sanāksmes laikā ekonomikas ministre atgādināja uzņēmēju pārstāvjiem par Ekonomikas ministrijas prioritārajiem darbības virzieniem un paveikto enerģētikas sektorā, lai nodrošinātu gan atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, gan arī risinājumus energoapgādes drošībai un neatkarībai ilgtermiņā. Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību.

Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām.

Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem un ēdināšanai, lai mazinātu spiedienu atalgojuma celšanai un saglabātu pirktspēju mājsaimniecībām. Tautsaimniecības padomes locekļi norādīja, ka šis ir ļoti būtisks pasākums, lai šoruden stiprinātu iedzīvotāju maksātspēju, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu visām preču grupām.

Vienlaikus ministrija informēja, ka šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunas ES fondu atbalsta programmas uzņēmējiem energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, kas varētu būt pieejama š.g. oktobrī un kuras ietvaros plānots atbalsts ražošanas ēku un teritoriju sakārtošanai, t.sk. ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņai pret energoefektīvākām, kā arī ražošanas jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas ražošanas iekārtas; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai (saules paneļu, šķeldas katli uzstādīšanai, u.c.); kā arī elektrisko transportlīdzekļu iegādei.

Vienlaikus šā gada nogalē plānots apstiprināt RePowerEU regulu, kuras ieviešanai Latvijai pieejamais indikatīvais finansējums plānots 109 miljoni eiro, kuru ietvaros caur sistēmas operatoriem - AS «Sadales tīkls» un AS «Augstsprieguma tīkls» - tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem attiecībā uz pieslēgumu izbūvi un jaudu nodrošināšanu.

Tāpat ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādā pie tā, lai nākamā apkures sezonā atvieglotu vides prasību ievērošanu šķeldas noliktavu izveidei un terminētai pārejai no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu.

Vienlaikus atgādinājām, ka šogad pieejams arī atbalsts siltuma ražošanas uzņēmumiem pārejai no gāzes uz šķeldu (vai citu atjaunojamo energoresursu) siltumapgādē – šīs atbalsta programmas ietvaros kopumā saņemti 72 pieteikumi, projektu pieteikumu vērtēšanu CFLA plāno pabeigt līdz š.g. 15. augustam. Projektu īstenošanu pašvaldībām jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, daļa projektu tiks pabeigti jau šogad līdz apkures sezonai, daļa apkures sezonas laikā.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.