Finanšu ministrija
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada jūnijā turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1650 miljonus eiro, kas bija par 28,6% augstāka nekā pērnā gada jūlijā. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada pirmajā pusgadā preču eksporta vērtība palielinājās par 31,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas lielākās preču eksporta grupas.
Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par jūniju vēl nav pieejami, bet maija dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 25,3%. Attiecinot maijā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz jūnija preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports jūnijā pieauga vien par 3,3%. Savukārt pirmajos sešos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 8,4%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.
Preču eksporta vērtību pieaugums šā gada jūnijā fiksēts vairumam preču grupu. Tomēr lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas grupas eksports, būtiski palielinoties graudaugu, piena produktu, alkoholisko dzērienu eksportam. Eksportu veicināja arī minerālproduktu grupa, pieaugot naftas pārstrādes produktu reeksportam un elektroenerģijas eksportam. Papildus tam preču eksportu nodrošināja augstāka mehānismu un elektroiekārtu eksporta vērtība.
Šā gada jūnijā pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma samazinājies koksnes un koka izstrādājumu eksports. Gada griezumā kritums veido 4,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, koksnes un koka eksporta vērtība samazinājās par 26,5%. Līdz šim tieši šī preču eksporta grupa nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta izaugsmē. Negatīvi vērtējams tas, ka kritums tika fiksēts plašam preču klāstam, proti, kokskaidu plātnēs, malkā, koksnes granulās, garumā sazāģētiem kokmateriāliem. Pieaugums tika fiksēts vien neapstrādātiem kokmateriāliem un saplāksnim. Noieta tirgus ziņā jāsecina, ka situācija nav viennozīmīga, jo eksporta kritums ir fiksēts uz Apvienoto Karalisti, ASV un Dāniju. Vienlaicīgi koka un koksnes eksports palielinājies uz Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi un Itāliju. Tomēr koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti, kas ir lielākais noieta tirgus šai preču grupai, būtiski samazinājies – kopumā par 41,1%. Neskatoties uz samazinājumu, Apvienotā Karaliste paliek lielākais tirgus Latvijas koksnei.
Krievijas agresija Ukrainā un no tās izrietošās ekonomiskās sekas jeb sabojātas piegāžu ķēdes, kā arī atsevišķu izejvielu deficīts pilnā apmērā vēl nav atspoguļojies Latvijas preču ārējās tirdzniecības datos. Tomēr šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies. To, ka ārējais paprasījums bremzēsies, norāda arī starptautisko institūciju atjaunotās ekonomiskās prognozes. Ja šā gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomika 2022. gadā varētu palielināties par 4,4%, tad, pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, SVF šā gada jūlijā, aktualizējot ekonomiskās prognozes, vēlreiz samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam līdz 3,2%. Tika pārskatīta arī nākamā gada ekonomiskā izaugsme, samazinot pasaules IKP pieaugumu līdz 2,9%. Ekonomisko prognožu pārskatīšana lielā mērā ir saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām.