Pašreiz nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājums par to, cik lielā mērā Konkurences padomes (KP) sāktā izmeklēšana par iespējamiem konkurences pārkāpumiem ceļu būvniecības iepirkumos ietekmēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu īstenojamus ceļu projektus, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijā (SM).
TV3 raidījums "Nekā personīga" septembra beigās ziņoja, ka KP ir aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un šovasar notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotu sankciju kratīšanas notikušas piecās būvkompānijās - "A.C.B." uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS "A.C.B", SIA "Binders", AS "Ceļu pārvalde", SIA "Strabag" un SIA "Saldus ceļinieks".
"Ņemot vērā, ka šobrīd KP ir vēl izmeklēšanas procesā par iespējamiem konkurences pārkāpumiem ceļu būvniecības iepirkumos un KP komunikācija un lēmumi vēl nav pieejami, nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājums cik lielā mērā tas ietekmē ar ES struktūrfondu atbalstu īstenojamus ceļu projektus," sacīja Satiksmes ministrijā.
Vienlaikus tajā uzsvēra, ka pēc KP informācijas par pieņemto lēmumu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem ceļu būvniecības iepirkumos, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas atbilstoši ES fondu vadības likumam nodrošina ES fondu projektu īstenošanas uzraudzību, veiks turpmākās nepieciešamās darbības, lai novērstu pārkāpumus ES fondu projektos.
KP aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka pašlaik padome veic izpēti ceļu būves jomā, taču patlaban plašākus komentārus sniegt nevarot. Konkurences tiesībās izpētes var ilgt līdz diviem gadiem.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Konkurences likumu KP ir tiesīga pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos.
Tāpat KP ir tiesīga atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā datoros, un citos informācijas nesējos - saglabāto ziņu apskati.
Pārmeklēšanas un apskates laikā KP amatpersonas ir tiesīgas aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām. Tāpat KP ir tiesīga izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā.
Valsts policijas (VP) preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA nekomentēja vai VP šovasar sniegusi atbalstu KP, taču apstiprināja, ka VP nav kriminālprocess par iespējamu karteli ceļu būves firmās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā aģentūrai LETA apliecināja, ka iestādes lietvedībā patlaban ir viens kriminālprocess par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziegumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē.
LETA jau rakstīja, ka kratīšanas KNAB šajā lietā veica 2019.gada rudenī un KNAB ir aizdomas, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" amatpersona 2017. un 2018.gadā, iespējams, sniedza citām personām - iespējamiem iepirkumu pretendentiem - informāciju par valsts akciju sabiedrības plānotajiem iepirkumiem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Tobrīd lietā bija aizturētas divas personas.
KNAB aģentūrai LETA tagad skaidroja, ka minētajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, taču biroja lietvedībā nav neviena cita kriminālprocesa vai pārbaudes, kas būtu saistītas ar ceļu būves firmām un kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā.
"Nekā personīga" septembra beigās ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotajā lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki iespējams apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem "Latvijas valsts ceļu" un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos.
"Nekā personīga" veiktie aptuvenie aprēķini par pēdējiem sešiem gadiem liecina, ka iespējamā ceļu būves karteļa dalībnieki piedalījušies publiskajos iepirkumos par kopējo summu 2 367 878 466 eiro.